EJHL VI Čempions..., regulārās sezonas uzvarētājs..., labākais menedžeris..., trīs spēlētāji iekļauti sezonas „Visu zvaigžņu komandā”... un trīs no deviņām individuālajām spēlētāju balvām... jā tas viss un klāt vēl milzīgs prieks par paveikto pieder šī brīža Čempioniem – Aizkraukles Mežoņiem!!! Bet kā kopumā izskatījās EJHL VI sezona... par to visu raksta turpinājumā...


Regulārā sezona iesākās jau ar diezgan lielu pārsteigumu un ļoti stabilu sniegumu rādīja vairākas komandas, tai skaitā Burtnieku Cietumsargi, kuri iepriekšējā sezonā, kas vienlaicīgi bija šīs vienības debijas sezona, neikļuva izlsēgšanas spēļu posmā un cīnījās „Salauztās nūjas kausā”, bet šīs sezonas startā pieteica sevi kā cienījamu pretinieku ikvienam. Tiesa, gan kopvērtējumā, gan arī Lauvas konferencē, viņiem nācās palaist sev pa priekšu, kā vēlāk izrādījās, šīs sezonas Čempionus Aizkraukles Mežoņus. Grifu konferencē situācija bija līdzīga, bet šeit par sensāciju parūpējās Riga Templar's vienība, kas ļoti ilgu laiku pat atradās savas konferences galvgalī un tikai pašā regulārās sezonas noslēgumā sev priekšā palaida TOP GUN komandu, kas vēlāk aizspēlējās pat līdz EJHL VI finālam.

Šīs pašas augstāk pieminētās komandas, tad arī bija tiesīgas cīnīties regulārās sezonas noslēguma turnīrā „Final four”, kurā ik sezonu tiek sadalītas godalgas starp regulārās sezonas labākajām četrām vienībām. Abos, šī minī-turnīra, pusfinālos dominēja komandas, kas bija ieņēmušas augstāku vietu arī regulārās sezonas ietvaros, proti, Aizkraukles Mežoņi un TOP GUN, kas tad arī savstarpējā spēlē noskaidroja kuram pienākas zelts, bet kuram būs jāsamierinās ar sudraba godalgu - ar minimālo 1:0 uzvaru izcīnīja aizkrauklieši. Spēlē par bronzas godalgu uzvaru izcīnīja Burtnieku Cietumsargi, atstājot Riga Templar's bez medaļām.


Kamēr varenie cīnījās par regulārās sezonas medaļām, citas astoņas komandas cīnījās par ceļazīmi uz Play-off turnīru. Pēc EJHL reglamenta čtras komands, tās kuras regulārās sezonas turnīrā ieņem 1. un 2. vietu, Play-off turnīrā iekļūst automātiski, bet par atlikušajām četrām vietām ir jācīnās kvalifikācijas raundā, kurā piedalās tās komandas, kas konferences tabulā, pēc regulārās sezonas rezultātiem, ierindojās no 3. līdz 6. vietai. Ja Grifu konferences kvalifikācijas raundā iztika bez liekiem pārsteiguma momentiem un abās sērijās uzvarēja komandas, kas arī regulārajā sezonā bija veiksmīgākas, tad pie Lauvām jau bija sagaidāms pirmā neprognozējamā sērija, jo savstarpējā cīņā par vienu ceļazīmi iesaistījās iepriekšējās sezonas abi finālisti. HC Grals pietika ar divām spēlēm, lai revanšētos par iepriekšējo sezonu un atstāja līdzšinējos Čempionus aiz borta, jeb neļāva viņiem iekļūt Play-off turnīrā.

Pēc tam, kad tika noskaidrotas visas astoņas komandas kuras bija iekļuvušas Play-off turnīrā, varēja dot startu galvenajai cīņai par Čempiona titulu un EJHL kausu. Pirmajā play-off kārtā, jeb ¼ finālā, trīs no 4 cīņām noslēdzās jau pēc divām spēlēm un no cīņas tika izslēgtas tādas komandas kā HC Grals, kuri kā izrādījās vēlāk piekāpās topošajiem Čempioniem, HC Tiger Sharks, kas savukārt atzina Burtnieku Cietumsargu pārsvaru, un OC Ventspils Knights, kuri kapitulēja TOP GUN komandas priekšā. Bet pēc nedaudz spraigākas sērijas arī EJHL III Čempioni HK RUMBULAS VANAGI tiek izslēgti no tālākās cīņas un par to parūpējās Riga Templar's.

½ finālā, kas vienlaicīgi ir arī konfereņču fināli, satikās atkal tie paši, kas jau visas sezonas garumā bija pierādījuši savu spēku. Šajās spēlēs lielu pārsteigumu nav un uzvaras izcīna Aizkraukles Mežoņi pār Burtnieku Cietumsargiem Lauvas konferencē, bet Grifu konferencē savu pārākumu par Riga Templar's komandu, nodemonstrē TOP GUN vienība. Tiesa, abas sērijas noslēdzas tikai trešajā spēlē un tā pat vien uzvaru atdot nebija gatava nevian no šīm komandām.

Lielajā finālā satiekas abi varenie. ...ripa ir laukuma centrā un cīņa var sākties... un tā tas arī bija... cīņa risinājās no pirmās spēles, pirmā iemetiena līdz pat piektā finālmača pēcspēles metienu sērijas noslēgumam... Pirmajās divās spēlēs, kas risinājās uz Aizkraukles ledus katra komanda spēja izcīnīt pa vienai uzvarai, kuras abas noslēdzās pamatlaikā. Pie rezultāta 1:1 sērijā abas komandas tikās vēlreiz, bet šoreiz jau tika skrāpēts Cēsu ledus, un trešās spēles rezultāts tiek atklāts tikai papildlaikā un mājinieki ar niecīgo 1:0 OT izcīna savu otro uzvaru sērijā, bet aizkrauklieši nebija gatavi padoties un sērijas ceturtajā cīņā ar 3:2 izcīna uzvaru pamatlaikā...

Čempiona noskaidrošana tiek atlikta uz finālsērijas pēdējo – piekto spēli, kas risinās „Velna Bedrē”, Aizkrauklē... Uz spēli abas komandas ierodas labi noskaņojušās un ir skaidrs, ka šī būs bezkompromisu cīņa. Pirmais periods abām komandām iesakās ļoti uzmanīgi un vārtus negūst ne viena ne otra komanda, kaut gan metieni tiek izdarīti itin bieži. Pēc smagām 15 minūtēm ģērbtuvēs abu komandu jaunieši izsildo laukumā gatavi atdot sevi visu šim vienam finālmačam. Rezultāts ilgi nav jāgaida, un viesi gūst divus ātrus vārtus, šķietami nosverot uzvaras kausus par labu sev, bet prieki ir itin īsi un jau pēc dažām minūtēm mājinieki vienus vārtus spēj atgūt, un no šķietami bezcerīgā 2:0 rezultāts kļūst jau nedaudz labvēlīgāks – 2:1. Trešajā periodā iniciatīvi pārņem mājinieki un acīmredzams pārsvars nepieder nevienai no komandām. Trešdaļa aizrit diezgan ātrā tempā un tuvojas spēles beigas, bet apmēram piecas minūtes pirms spēles beigām TOP GUN trešās maiņas aizsargs Andis Krištopāns saņem nevajadzīgu noraidījumu un aizkrauklieši to nolemj izmantot, kas viņiem arī izdodas... veiksmīgi izspēlēts vairakums un jāāāā Aizkraukles Mežoņi izlīdzina rezultātu 2:2. Šeit jāpiebilst, ka visi šīs spēles četri gūtie vārti tika iemesti izmantojot skaitlisko vairākumu. Komandas itkā saņēmušas aukstu dušu steidz kaut ko darīt lietas labā un cenšas vēl rezultātu mainīt spēles trešajā periodā, bet tas neizdodas... un neizdodas arī to mainīt papildlaikā... komandas jaunieši izskatās ļoti noguruši pēc šī mača... tiek notīrīta diezgan plata ledus josla laukuma centrā... līnijtiesneši vēlreiz pārbauda vārtu tīkliņus un norāda ka viss ir sagatavots, lai uzsāktu pēcspēles soda metienu sēriju... skatītāji visi kā viens ir piecēlušies kājās un troksnis ir pamatīgs... Pirmais centrā nostājās Aizkraukles Mežoņu leģionārs Aleš Bužík. Viņš izmet slaidu loku līdz pat labās puses iemetiena aplim, pārmet ripu uz otru pusi un vieglā slidojumā dodas pretī Kristeram Biedriņam..., māņkustība, rādot ka izdarīs metienu, bet nē... viņš uz brīdi piepauzē ļaujot vārtsargam nokrist uz ceļiem un metiens pāri plecam... vāāāārrrti!!! Nākošie trīs mēginājumi ir nesekmīgi un vārtus nepēj gūt ne Gedimins Veseris, ne Genādijs Goilo, ne arī Jakob Wik... auzkraukliešu vārtu vīru Nikita Gaydukov tā ari nevienam neizdodas pārspēt šajā metienu sērijā... laukumā dodas Renarts Ontužāns... viņš var noslēgt šo spēli un arī visu sēriju, kā arī sezonu kopumā... uz viņa pleciem gulstās liela atbildība... komandas soliņš ir kājās... trenera palīgs pat neskatās uz laukumu... tiesneša svilpe un Renarts dodas pretī vienam no sezonas labākajaiem vārtsargiem Kristeram Biedriņam. Viss notiek tik zibenīgi, ka daudzi pat nepaspēja noreaģēt, bet arēnā ir dzirdami tikai bļāvieni... skaļas ovācijas... neticami... vāāāāāāārti!!!! Starp skaļajiem fanu bļāvieniem ir dzirdama slavenā Queen dziesma We are the champions, kas trdicionāli tiek atskaņota EJHL noslēgumā... laukums ir pilns ar cimdiem un hokejistu ķiverēm... Aizkraukles Mežoņi beidzot ir kļuvuši par Čempioniem un pierādījuši, ka regulārās sezonas sasniegums nav nejaušība...


EJHL orgkomiteja iznes laukumā kausu un to saņem Aizkraukles komandas kapteinis un paceļ kausu virs galvas... klāt ir pārējie komandas bidri un visi cenšas aizsniegties un pieskārties šai grūti izcīnītajai balvai... vēl ilgi arēnā turpinās svinības... Aizkraukles mežoņi – EJHL VI Čempioni...